Izskaidrojums: FUD - no angļu valodas Fear, Uncertainty and Doubt - mārketinga vai politiskā stratēģija, kad ar sagrozītu faktu un baumu palīdzību mēģina nomelnot pretinieku.
Šajā gadījumā FUD ir tēmēts uz LATA biedru nomelnošanu. Ar Kristīnes Jančevskas sagatavoto sižetu Latvijas Radio 1 un "Baltic Screen" gatavoto rakstu portālā apollo.lv pār LATA mērķiem tiek mesta šaubu ēna. Labākais veids, kā cīnīties pret FUD, ir konkrētu faktu uzskaitījums.
Sākšu ar Kristīnes Jančevskas sižetu.
LATA tiešām regulāri aicina valsts iestādes nopietni apsvērt iespēju atteikties no maksas programmatūras licenču pirkšanas, taču nekādus solījumus tā nedod. LATA uzdevums nav solīt un dot garantijas, bet gan informēt par alternatīvām un ekonomiski izdevīgākiem risinājumiem. Apskatot LATA mājaslapu, atradu minētu aptuvenu ietaupījuma apjomu Ls 5 mlj., bet Jančevskas minēto Ls 30 mlj. tur nav. Pie tam, piecu miljonu latu ietaupījums, kā redzam LATA ziņojumā, ir no iespējamās 90% valsts ierēdņu darbavietu programmatūras nomaiņas. Iespējams, ka Jančevskas minētie 30 miljoni ir no citiem aprēķiniem, kuros tiek ņemti vērā arī pašreizējie izdevumi par dažādu informācijas sistēmu pamatā esošo serveru un datubāzu programmatūru. Kā atzīst pati LATA, tās ir tikai aptuvenas aplēses, jo konkrētus aprēķinus neviena valsts iestāde vēl nav uzņēmusies veikt. Cienījamā Jančevskas kundze diemžēl nav painteresējusies, kādēļ dažādos ziņojumos figurē dažādi skaitļi.
"Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretārs Juris Jansons [..]" - nepārzinu vēsturi, kas saistās ar ministriju darbinieku rotāciju, bet Juris Jansons pēc RAPLM mājaslapas informācijas ir valsts sekretāres vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos. Iespējams, ka sižeta veidošanas brīdī viņš vēl bija valsts sekretārs (zinātāji, palabojiet mani!), bet nav brīnums, ka šobrīd Jansona kungs ieņem zemāku amatu, ja jau vēl joprojām neizprot LATA mērķus un neredz iespēju ietaupīt pat tad, kad ministra kungs Edgars Zalāns paraksta ar LATA memorandu par sadarbību Latvijas IKT attīstībā.
Iekšlietu ministrijas preses sekretāra (IeM lapa gan amata nosaukumu rāda citu) Andreja Rjabceva teiktajā, manuprāt, ir saklausāma galvenā problēma, kas rodas, izmantojot slēgtā koda programmatūru. Rjabceva kungs stāsta, ka viņi ministrijā izmantojot "ļoti komplicētas" tabulas aprēķiniem (acīmredzot, Microsoft Excel), bet OpenOffice.org to nespējot nodrošināt. Patiesībā OpenOffice.org spējas darboties ar dažādas sarežģītības tabulām neatpaliek no MS Excel. Lielākās problēmas rodas ar datu migrēšanu no nestandartizētā slēgtā failu formāta uz atvērto formātu ODF.
Nozares ekspertu (piemēram, LIKTA valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs, kas strādā uzņēmumā Tilde un, acīmredzot, pārstāv sava uzņēmuma intereses, kas pats par sevi nav nekas slikts, ja vien lielā mērā tas neattiektos uz valsts sektora iepirkumiem - Tildes Birojs darbojas tikai ar MS Office) atruna par to, ka valstij nevajadzētu iejaukties "ideoloģiju cīņā", bet gan ļaut tirgum un pircējiem pašiem izvēlēties, ko lietot, ir no vienas puses nevalstiska sakarā ar neapdomīgu nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošanu, no otras - ciniska, zinot Microsoft vēstures "sasniegumus" tirgus "pielabošanā".
"Baltic Screen" (turpmāk - "BS") savukārt norāda uz LATA biedru vinnētajiem valsts pasūtījumiem Ls 5,3 mlj. apmērā. Kā piemēri tiek minēti Oracle Latvijas filiāle un IBM Latvijas filiāle. Kāds sakars komerciālajiem Oracle datubāzu sistēmu vadības produktiem ar bezmaksas datorprogrammu? Tikai tāds, ka Oracle paralēli savu komerciālo produktu tirgošanai aktīvi nodarbojas arī ar atbalstu un izstrādi Atvērtā koda programmatūrai. Arī IBM bez saviem komerciālajiem produktiem papildus atbalsta un izstrādā Atvērtā koda programmatūru. Pie tam, "BS" nemin, par kādiem tad pakalpojumiem un produktiem Oracle un IBM filiāles saņēma naudu. Meklējot IUB mājaslapā, kļūst skaidrs, ka Oracle ir snieguši tehnisko atbalstu un pārdevuši komerciālās licences. Tehniskais atbalsts nekad nav bijis bezmaksas pakalpojums; par Oracle datubāzu nepieciešamību dažādu valsts iestāžu informācijas sistēmās neņemos spriest, jo neesmu informēts par to vajadzībām, bet iepirkumu informācija necik neliecina, ka Oracle neatbalstītu LATA mērķus un idejas. Arī IBM ir nodarbojušies ar tehnisko atbalstu.
Kas attiecas uz VSAA veiktajiem iepirkumiem, tad Ls 1,24 mlj. līgums ar "DataPro" un "Exigen" liecina par to, ka Latvijā, acīmredzot, nav citu uzņēmumu, kas spētu un vēlētos izstrādāt šādu specifisku programmatūru, bet esošie izmanto tādus rīkus un sistēmas, pie kādām ir pieraduši (kas ne vienmēr nozīmē to lētāko variantu). Piedodiet, "BS", bet VSAA vainu tajā nesaskatu. Manuprāt, nav korekti pārmest VSAA liekulību, atrodoties LATA biedru sarakstā, ņemot vērā, kādus centienus sekot LATA mērķiem, lai ietaupītu naudu, demonstrē VSAA Informācijas tehnoloģiju departaments. Protams, par "Microsoft Visio" licenču iepirkšanu nav skaidrības, bet nedrīkst izdarīt par to secinājumus, ja nav konkrētu faktu. Kā izrādās, konkrētus faktus atrast arī nemaz nav tik viegli. VSAA mājaslapā ir informācija par MS Visio licenču iepirkumu, bet iepirkumi ir veikti pagājušajā gadā. Vai "BS" rīcībā būtu kāda slepena informācija par šī gada slēgtiem VSAA iepirkumu konkursiem vai arī "nejauši" sajuka gadskaitlis?
Cerams, ka šie "žurnālisti" nākošreiz rūpīgāk pameklēs konkrētus faktus un sagatavosies labāk pirms kārtējā FUD publicēšanas.
Šajā gadījumā FUD ir tēmēts uz LATA biedru nomelnošanu. Ar Kristīnes Jančevskas sagatavoto sižetu Latvijas Radio 1 un "Baltic Screen" gatavoto rakstu portālā apollo.lv pār LATA mērķiem tiek mesta šaubu ēna. Labākais veids, kā cīnīties pret FUD, ir konkrētu faktu uzskaitījums.
Sākšu ar Kristīnes Jančevskas sižetu.
LATA tiešām regulāri aicina valsts iestādes nopietni apsvērt iespēju atteikties no maksas programmatūras licenču pirkšanas, taču nekādus solījumus tā nedod. LATA uzdevums nav solīt un dot garantijas, bet gan informēt par alternatīvām un ekonomiski izdevīgākiem risinājumiem. Apskatot LATA mājaslapu, atradu minētu aptuvenu ietaupījuma apjomu Ls 5 mlj., bet Jančevskas minēto Ls 30 mlj. tur nav. Pie tam, piecu miljonu latu ietaupījums, kā redzam LATA ziņojumā, ir no iespējamās 90% valsts ierēdņu darbavietu programmatūras nomaiņas. Iespējams, ka Jančevskas minētie 30 miljoni ir no citiem aprēķiniem, kuros tiek ņemti vērā arī pašreizējie izdevumi par dažādu informācijas sistēmu pamatā esošo serveru un datubāzu programmatūru. Kā atzīst pati LATA, tās ir tikai aptuvenas aplēses, jo konkrētus aprēķinus neviena valsts iestāde vēl nav uzņēmusies veikt. Cienījamā Jančevskas kundze diemžēl nav painteresējusies, kādēļ dažādos ziņojumos figurē dažādi skaitļi.
"Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretārs Juris Jansons [..]" - nepārzinu vēsturi, kas saistās ar ministriju darbinieku rotāciju, bet Juris Jansons pēc RAPLM mājaslapas informācijas ir valsts sekretāres vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos. Iespējams, ka sižeta veidošanas brīdī viņš vēl bija valsts sekretārs (zinātāji, palabojiet mani!), bet nav brīnums, ka šobrīd Jansona kungs ieņem zemāku amatu, ja jau vēl joprojām neizprot LATA mērķus un neredz iespēju ietaupīt pat tad, kad ministra kungs Edgars Zalāns paraksta ar LATA memorandu par sadarbību Latvijas IKT attīstībā.
Iekšlietu ministrijas preses sekretāra (IeM lapa gan amata nosaukumu rāda citu) Andreja Rjabceva teiktajā, manuprāt, ir saklausāma galvenā problēma, kas rodas, izmantojot slēgtā koda programmatūru. Rjabceva kungs stāsta, ka viņi ministrijā izmantojot "ļoti komplicētas" tabulas aprēķiniem (acīmredzot, Microsoft Excel), bet OpenOffice.org to nespējot nodrošināt. Patiesībā OpenOffice.org spējas darboties ar dažādas sarežģītības tabulām neatpaliek no MS Excel. Lielākās problēmas rodas ar datu migrēšanu no nestandartizētā slēgtā failu formāta uz atvērto formātu ODF.
Nozares ekspertu (piemēram, LIKTA valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs, kas strādā uzņēmumā Tilde un, acīmredzot, pārstāv sava uzņēmuma intereses, kas pats par sevi nav nekas slikts, ja vien lielā mērā tas neattiektos uz valsts sektora iepirkumiem - Tildes Birojs darbojas tikai ar MS Office) atruna par to, ka valstij nevajadzētu iejaukties "ideoloģiju cīņā", bet gan ļaut tirgum un pircējiem pašiem izvēlēties, ko lietot, ir no vienas puses nevalstiska sakarā ar neapdomīgu nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošanu, no otras - ciniska, zinot Microsoft vēstures "sasniegumus" tirgus "pielabošanā".
"Baltic Screen" (turpmāk - "BS") savukārt norāda uz LATA biedru vinnētajiem valsts pasūtījumiem Ls 5,3 mlj. apmērā. Kā piemēri tiek minēti Oracle Latvijas filiāle un IBM Latvijas filiāle. Kāds sakars komerciālajiem Oracle datubāzu sistēmu vadības produktiem ar bezmaksas datorprogrammu? Tikai tāds, ka Oracle paralēli savu komerciālo produktu tirgošanai aktīvi nodarbojas arī ar atbalstu un izstrādi Atvērtā koda programmatūrai. Arī IBM bez saviem komerciālajiem produktiem papildus atbalsta un izstrādā Atvērtā koda programmatūru. Pie tam, "BS" nemin, par kādiem tad pakalpojumiem un produktiem Oracle un IBM filiāles saņēma naudu. Meklējot IUB mājaslapā, kļūst skaidrs, ka Oracle ir snieguši tehnisko atbalstu un pārdevuši komerciālās licences. Tehniskais atbalsts nekad nav bijis bezmaksas pakalpojums; par Oracle datubāzu nepieciešamību dažādu valsts iestāžu informācijas sistēmās neņemos spriest, jo neesmu informēts par to vajadzībām, bet iepirkumu informācija necik neliecina, ka Oracle neatbalstītu LATA mērķus un idejas. Arī IBM ir nodarbojušies ar tehnisko atbalstu.
Kas attiecas uz VSAA veiktajiem iepirkumiem, tad Ls 1,24 mlj. līgums ar "DataPro" un "Exigen" liecina par to, ka Latvijā, acīmredzot, nav citu uzņēmumu, kas spētu un vēlētos izstrādāt šādu specifisku programmatūru, bet esošie izmanto tādus rīkus un sistēmas, pie kādām ir pieraduši (kas ne vienmēr nozīmē to lētāko variantu). Piedodiet, "BS", bet VSAA vainu tajā nesaskatu. Manuprāt, nav korekti pārmest VSAA liekulību, atrodoties LATA biedru sarakstā, ņemot vērā, kādus centienus sekot LATA mērķiem, lai ietaupītu naudu, demonstrē VSAA Informācijas tehnoloģiju departaments. Protams, par "Microsoft Visio" licenču iepirkšanu nav skaidrības, bet nedrīkst izdarīt par to secinājumus, ja nav konkrētu faktu. Kā izrādās, konkrētus faktus atrast arī nemaz nav tik viegli. VSAA mājaslapā ir informācija par MS Visio licenču iepirkumu, bet iepirkumi ir veikti pagājušajā gadā. Vai "BS" rīcībā būtu kāda slepena informācija par šī gada slēgtiem VSAA iepirkumu konkursiem vai arī "nejauši" sajuka gadskaitlis?
Cerams, ka šie "žurnālisti" nākošreiz rūpīgāk pameklēs konkrētus faktus un sagatavosies labāk pirms kārtējā FUD publicēšanas.
