svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Swedbank: Et tu, Brute?*

* "Arī tu, Brut?" - poētiski lietota latīņu frāze, ko it kā teicis Romas imperators Gajs Jūlijs Cēzars īsi pirms miršanas, savu slepkavu vidū redzot arī draugu Marku Brutu. Konkrētā gadījumā lietota, jo arī es, jā!, kaut ko pateikšu par Swedbank :)
Lasot twitter'i par tēmu #swedbank, radās pārdomas par to, kāpēc cilvēki daudz vieglāk tic baumām par gaidāmām nepatikšanām nekā baumām par pirmo baumu nepatiesību. Pat tad, ja otrās ir oficiāli amatpersonu paziņojumi.

Cilvēkiem ir raksturīgi būt neprofesionālim daudzās jomās. Tas ir saprotams, jo padziļināti studēt visu pēc kārtas nav iespējams ne smadzeņu tilpuma, ne laika, ne līdzekļu dēļ. Medicīnā, piemēram, mikroķirurgam ir visai aptuvena nojausma par, piemēram, uroloģiju. Galdniekam, kas virtuozi no pagales rada mākslas darbu, ir tikpat aptuvena nojausma par programmēšanu C++ valodā. Protams, pastāv izņēmumi. Tomēr ļoti daudziem cilvēkiem ir tikai aptuvena nojausma par to, kā īsti darbojas bankas.

Vēsturē dziļi nav jārokas, lai redzētu, kādus furorus spēj radīt cilvēku neziņa. Atmiņā nāk baumas, kas izplatījās 2008. gadā par CERN gatavoto eksperimentu savā LHC paātrinātāju blokā. Visi jomu nepārzinošie ticēja, ka LHC eksperimentu rezultātā radīsies melnais caurums, kas vienā mirklī parīs Zemi, Saules sistēmu un vēl sazin ko. Vienīgais, kas sekoja, bija pasaules ekonomiskā krīze. (Nozagts joks, autoru neatceros)

Līdzīgi ir arī ar datorvīrusiem, datorjokiem un ķēdes vēstulēm. Bija kāds ceļojošs e-pasts (hoax), kurā bija brīdinājums nevērt tādu un tādu e-pasta pielikumu, kurā it kā esot vīruss, kas ne vien izdzēsīs visu cietā diska saturu, bet arī uzspridzinās monitoru. Un atradās cilvēki, kas tam tiešām ticēja un pārsūtīja šo e-pastu draugiem. Ticēja tie, kas nepārzināja, kā darbojas dators un kādus signālus tas (videokarte) spēj sūtīt monitoram.

Tagad tās ir baumas par Swedbank. Lai arī zinoši cilvēki publiski pauž uzskatu par to, ka nekas nedraud, ļaudīm nav ticības. Pirmkārt tāpēc, ka nezina drēbi. Otrkārt, tāpēc, ka ticība bankām jau tā ir iedragāta. Parex, Krājbanka, pirms tam vēl arī Banka Baltija. Arī tad nopietni cilvēki teica, ka nekas nedraud. Tāpēc arī rindas pie bankomātiem. Un nezin kāpēc neiestāstīsi Tu tiem cilvēkiem, ka S&P reitinga paaugstinājums Swedbankai un SEB pirms nedēļas nozīmē daudz laba. Un neticēs, jo jau ir vīlušies.

Pēc šīs analīzes rodas jautājums - ko darīt? Vai sadzīt visus ekonomikas kursos, lai zinātu, kā darbojas banku sistēma un kā pazīt labo vai slikto ziņu vēstnešus? Vai paralēli tam sadzīt viņus arī vēstures kursos, lai saprastu, ka nekas nav jauns, bet vienkārši atkārtojas ar citiem nosaukumiem un citā līmenī? Vai varbūt katram cilvēkam, kam ir nauda, algot speciālistu ekonomikā, lai tas tiek galā ar noguldījumiem, iekrājumiem un citām ar bankām saistītām lietām? IT jomā tā, piemēram, notiek. Firma algo cilvēkus, kas nodarbojas ar datortehniku. Algo grāmatvežus, kas nodarbojas ar savu jomu. Parastam mirstīgam, diemžēl, nav tādu iespēju.

Kur ir izeja? Pie bankomātiem stāvošos un šaubīgās bankās savu naudu ielikušos lamāt par auniem vai citiem lopiņiem nav pareizākais. Nezināt nav kauns, lai ko arī necenstos iegalvot dzeltenās preses izdevumi. Negribēt uzzināt ir kauns.

Vai kāds var dalīties idejās par iespējamiem risinājumiem?

P.S. Man nav Swedbank konta. Mani interesē, kā rīkoties citiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru